Biotops 3130 – Ezeri ar oligotrofām līdz mezotrofām augu sabiedrībām
Laukezers (52,92 ha) atbilst ES nozīmes biotopam – mezotrofi ezeri. Ezera vidējais dziļums ir 6,7 m, dziļākajā vietā 19,8 m. Laukezers ir dzidrūdens ezers ar labu caurredzamību >5 m. Augājs vizuāli nabadzīgs, skrajākajā ezera dienvidu piekrastē nelielās grupās aug biotopa lietussargsuga gludsporu ezerene Isoëtes lacustris, kas iekļauta Latvijā īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. No biotopam raksturīgajām sugām litorāles seklākajā daļā sastopams adatu pameldrs Eleocharis acicularis. Piekrastes virsūdens augu (halofītu) josla ir samērā skraja. Visapkārt ezeram izveidojusies niedru Phragmites australis josla, kurā diezgan bieži aug upes kosa Equisetum fluviatile, abinieku sūrene Polygonum amphibium, ezera meldrs Scirpus lacustris, vietām satopama šaurlapu vilkvālīte Typha angustifolia u.c.
Peldlapu (nimfodeīdu) augājs neizteikts, tajā aug abinieku sūrene Polygonum amphibium, peldošā glīvene Potamogeton natans. No iegrimušajiem augiem (elodeīdiem) vietām bieži satopama ir Kanādas elodeja Elodea canadensis, kas var būt potenciāli invazīva suga. Ezerā diezgan bieži konstatētas mieturaļģes – trauslā mieturīte Chara globularis, savītā mieturīte Chara tomentosa un strupā nitellīte Nitella obtusifolia. Brīvi peldošo augu joslas nav.
Laukezers (52,92 ha) atbilst ES nozīmes biotopam – mezotrofi ezeri. Ezera vidējais dziļums ir 6,7 m, dziļākajā vietā 19,8 m. Laukezers ir dzidrūdens ezers ar labu caurredzamību >5 m. Augājs vizuāli nabadzīgs, skrajākajā ezera dienvidu piekrastē nelielās grupās aug biotopa lietussargsuga gludsporu ezerene Isoëtes lacustris, kas iekļauta Latvijā īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. No biotopam raksturīgajām sugām litorāles seklākajā daļā sastopams adatu pameldrs Eleocharis acicularis. Piekrastes virsūdens augu (halofītu) josla ir samērā skraja. Visapkārt ezeram izveidojusies niedru Phragmites australis josla, kurā diezgan bieži aug upes kosa Equisetum fluviatile, abinieku sūrene Polygonum amphibium, ezera meldrs Scirpus lacustris, vietām satopama šaurlapu vilkvālīte Typha angustifolia u.c.. Peldlapu (nimfodeīdu) augājs neizteikts, tajā aug abinieku sūrene Polygonum amphibium, peldošā glīvene Potamogeton natans. No iegrimušajiem augiem (elodeīdiem) vietām bieži satopama ir Kanādas elodeja Elodea canadensis, kas var būt potenciāli invazīva suga. Ezerā diezgan bieži konstatētas mieturaļģes – trauslā mieturīte Chara globularis, savītā mieturīte Chara tomentosa un strupā nitellīte Nitella obtusifolia. Brīvi peldošo augu joslas nav.
Laukezera aizsardzības mērķis ir saglabāt biotopa kvalitāti, uzturēt skraju veģetāciju litorāles daļā, nepieļaut aizaugšanu ar niedrēm, lai nodrošinātu ezereņu audžu saglabāšanos un radītu tām iespēju izplatīties. Arī ūdens kvalitātes saglabāšanai nepieciešama skraja josla, lai viļņi var sasniegt krastu un notiktu dabiskie ezera pašattīrīšanās procesi. Ezerenes pirmo reiz konstatētas ezerā jau 1924. gadā, 1983. gadā ezerenes konstatētas tikai dienvidu, dienvidaustrumu, austrumu krastā, bet 2006.gadā vitālas audzes bijušas gandrīz visā Laukezera piekrastes daļā. 2018. ezereņu sastopamība novērtēta kā 10–25 % no ezera platības jeb vismaz 5–13 ha.
Dabas parks Laukezers. Foto: Vija kreile. DAP