Apraksts
Stupeļu kalns – pilskalns ar apmetni Rites pagastā. Tas atrodas pie Kalnastupeļu mājām, ap puskilometru no Margaskalna. Iespējams, ka Stupeļu pilskalns pierobežā ir bijis varenākais senajās sēļu zemēs. Te agrākos laikos atrastās senlietas kādreiz glabājušās Kurzemes provinces muzejā. Pilskalna pakāji no visām pusēm apņem apmetne, kuras platība ir ap 3 ha. Pilskalns pieder pie terasēto pilskalnu tipa un tiek saistīts ar kādu sēļu zemes centru. Stupeļu pilskalna ziemeļrietumu pakājē ir liels akmens. Tas ir plaisains, apdedzināts granītakmens (Rapakivi granīts – viborgīts). Garums ir 6,5 metri, platums 5,7 metri un augstums nogāzes pusē 2,7 metri, kalna pusē – 0,2 metri.
Stupeļu Lielo akmeni 20. gs. 80. g. pētījuši arheologi, sakot, ka šis, iespējams, ir sens kulta akmens.
Senie apkārtnes iedzīvotāji nudien bija atklājuši šīs vietas mītisko potenciālu, jo Stupeļu pilskalnā esošā lielā akmens apkārtnē atrastas 10.-13. gadsimta senlietas, trauku lauskas un pat kauli. Paša akmens forma nedaudz atgādina apgāztu piramīdu, kas veidojusies no īpaša paveida granīta – viborgīta.
No Stupeļu pilskalna uz Stupeļu lielo akmeni ved neliela taka.
Zīmētajā attēlā “Sēļu sadzīve pie Stupeļu pilskalna” redzama Stupeļu pilskalna senpilsēta, iespaidīgais Stupeļu pilskalns, kā arī senpilsētas ikdienas sadzīve, kurā rosās dažādi amatnieki, tirgotāji un vienkāršie sēļu pilskalna iedzīvotāji. Pilskalns atradās sēļu apdzīvotās teritorijas centrā ar iespaidīgiem cilvēku resursiem, kas ļāva attīstīt panākumiem bagātu tirdzniecību un pārraudzīt ceļu no Sēlpils uz Sēlijas dienvidu apgabaliem un Lietuvu.
Autors: Kao Vjets Ngujens. Attēls balstīts uz Tērvetes Vēstures muzeja vadītāja, arheologa Mag.hist. Normunda Jēruma norādēm.
Autortiesības - Zemgales plānošanas reģions.