Apraksts

Sūpes purvs saistās ar partizānu apmetņu un cīņu vietām, kas izveidojusies cilvēku un vietu mijiedarbībā. Tas aprakstīts literāti trimdas latvieša Alberta Eglīša balādē par notikumiem viņa dzimtajā pusē Sūpes purvā „Sūnās un dūņās” - veltījums Sūpes purva partizāniem. 

Šī pagātnes interpretācija ar Otrā pasaules kara pēckara notikumiem ietvēra cilvēku liecības,  gara izpausmi un vērtību sistēmu. Tas atgādina par tautas sniegto atbalstu nacionālajiem partizāniem, kurus okupācijas vara tik viegli uzvarēt nevarēja. Pēc 1949.gada 25. marta iedzīvotāju deportācijām tika iznīcināta nacionālo partizānu apgādes sistēma. No 1949.gada vasaras līdz 1952.gada vidum bija  Sēlijas nacionālo partizānu pretošanās kustības norieta posms Aknīstes, Biržu, Elkšņu Gārsenes, Saukas, Susējas un Viesītes apkārtnēs. Sakāve nāca no etniskām tīrīšanām un no regulārās armijas un drošības dienesta darbības.

Indāna-Grāvelsona apmetne, ar tik nopietnu aizsardzības sistēmu, piecdesmitajos gados vairs nepastāvēja ne kur citur Latvijā, ieskaitot Sēlijas dienvidrobežas kaimiņvalsti Lietuvu. Indāna-Grāvelsona grupas bunkurs Elkšņu mežā 1949.-1950.gada ziemas periodā raksturojas ar tam laikam unikālu aizstāvības cietoksni. Ar speciāli izveidotiem apļa aizsardzības ierakumiem un ieroču ligzdām. Ģimenes locekļus nevarēja šķirt un atbildību par viņu drošību pirmkārt uzņēmās vīri, kas bija guvuši militāro pieredzi, kā arī pašas sievietes, kuras nebaidījās ņemt rokās ieroci. To mērķis briesmu gadījumā bija atvairīt uzbrucēju.  Šī īpašā  identitāte, kas izpaudusies kara noslēguma posmā raksturojas ar ģimeņu locekļu iesaistīšanos, kas glābās no represijām. Tā izpaudās arī psiholoģiskā sagatavotībā un liktenīgais iznākums vairs nebija pārsteigums. Indāna-Grāvelsona grupa labi apzinājās savu bezcerīgo stāvokli un tā bija gatava cīnīties līdz nāvei.

Indāna-Grāvelsona apvienotā nacionālo partizānu grupa:
Grupas vadītājs Jānis Indāns, Pēteris Indāns, Kristīne Indāne, Milda Ārija Indāne, Vasilijs Sokolovs, Jānis Ķepiņš, Hilda Vietniece, Artūrs Snikus, Alma Grāvelsone, Otrās grupas vadītājs Jānis Edvards Grāvelsons, Jonas Žukauskas.