Apraksts
Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Marinzejas muiža ir Itālijas vācieša, grāfa Borha “vasaras pils”. Galvenā Borhu rezidence atradās Varakļānos, bet dēliem dāvinātas muižas Barkavā, Atašienē un Varakļānos. Marinzejas pils celta 1845. – 1847. g. Tās senais nosaukums bijis Mariensee.
Pili cēla grāfs Josefs Kazimirs Pēteris Mihaels fon der Borhs (1804-1881). Josefs fon der Borhs bija precējies ar Aleksandra Puškina sievas radinieci – dižciltīgu dāmu Emmu Holinsku. Marinzejas muižas apbūves centra sākotnējais plānojums ir tipisks vēlīnajam klasicisma periodam ar stingri aksiālu kopīgo kompozīciju, kas ievērots arī kopējā parka plānojumā.
19. gs. celtajai pilij ir bijis skatu tornītis jeb belveders virs centrālās daļas, bet 2. Pasaules kara laikā tornītis nopostīts un vairs nav atjaunots. Tomēr ēkā saglabājušās krāsnis, daļēji arī interjeru apdare.
Muiža interesentiem apskatāma tikai no ārpuses.
Blakus esošais angļu un franču jauktā stila parks ar daudzām retām koku sugām un Marinzejas ezera krastmala ir izcila vieta pastaigām un dabas baudīšanai. Marinzejas muižas apvidus piesaista ar izcili vērtīgām ainavām, gaismēnu spēli paugurainajā reljefā, meža un ziedošu pļavu smaržu.
Parkā izveidota skaņu terapijas taka. Marinzejas ezera krastā pieejamas vairākas labiekārtotas atpūtas vietas un peldvietas.
Parka platība 5,14 ha. Parka veidošanās laiks - 19. gs. vidus.
Vēsturiskie īpašnieki ir Jozefs Kazimirs Pēteris Mihaels fon der Borhs (1804–1881), Teodors fon der Borhs (1869–1955), Tariels Loriss-Meļihovs (?).
