Krustpils dzelzceļa stacija

Krustpils ir liela mezgla stacija, kurā savienojas četras dzelzceļa līnijas — Jelgava I — Krustpils, Krustpils — Daugavpils, Krustpils — Rēzekne II un Rīga —Krustpils. Stacija atrodas Jēkabpils pilsētas Krustpils daļā.
Krustpils stacija ir iecirkņa stacija, kurā notiek lokomotīvju un brigāžu nomaiņa. Krustpils stacija kalpo kā kravu, tā pasažieru pārvadājumiem.
No Krustpils stacijas kursē vietējie pasažieru dīzeļvilcieni uz Rīgu, Daugavpili, Rēzekni un Zilupi. Krustpilī pieturēja arī starptautiskie vilcieni uz Maskavu, Sanktpēterburgu un Minsku.

Krustpils dzelzceļa stacija kā lielākā līnijas Rīga — Daugavpils starpstacija tika uzbūvēta līdz ar līnijas būvniecību 1861. gadā. Šeit tika izbūvētas kā lokomotīvju un vagonu depo, tā arī citas dzelzceļa iekārtas un būves.

Dzelzceļš kā transporta veids Latvijas teritorijā turpināja attīstīties līdz ar sociālajām un ekonomiskajām reformām Krievijā. Starp trim vietējām dzelzceļa līnijām 19. gs. beigās vadošā vieta preču pārvadāšanā bija Rīgas — Dinaburgas līnijai. 1901. gadā tika izbūvēts Maskavas — Krustpils dzelzceļa posms, savienojot Krustpili ar Tukumu 1904.gadā un noslēdzot Ventspils — Maskavas — Ribinskas maģistrāles būvi. Maģistrālei bija milzīga ekonomiskā nozīme.

Līdz ar Maskavas — Ventspils līnijas pieslēgšanu 1901. gadā stacija tika paplašināta. 1899. gadā, uzsākot Maskavas — Ventspils dzelzceļa būvi, tika meklēta vieta dzelzceļa stacijai. Krustpils stacija šajā laikā bija neliela, ar diviem sliežu ceļiem, tādēļ neatbilda būvētāju plāniem. Jāatzīmē, ka būvētāji bija speciālisti no Anglijas un Dānijas. Ārzemju akcionāri piedalījās ar saviem kapitālieguldījumiem. Jau 1859. gadā, kad sāka būvēt Rīgas—Dinaburgas (tagad Daugavpils) dzelzceļu, viss aprīkojums nācis no ārzemēm. Rīgas—Dinaburgas līniju atklāja 1861. gadā. Ar līdzīgiem notikumiem ārzemju akcionāri uzsāka Maskavas—Ventspils dzelzceļa būvi. Krustpils tuvumā tika projektēta jauna, liela dzelzceļa stacija. Šiem mērķiem izvēlējās trīs kilometrus attālumā esošo Zīlānu sādžu, kur tika uzbūvēta Zīlānu stacija.

Dzelzceļa stacija 1899. gadā

Dzelzceļa stacija 20. gs. 30. gados

Pirmā pasaules kara laikā Krustpils stacija bija stipri cietusi. Pirmais pasaules karš (1914.—1918.) pārtrauca rūpniecības uzplaukumu un pilnīgi izmainīja saimniecības struktūru un dzelzceļa transporta attīstību Latvijas teritorijā. Kara laikā no Latvijas tika evakuētas svarīgākās rūpnīcas, tajā skaitā transporta uzņēmumu iekārtas — 30 tūkst. vagonu — 186,2 milj. rubļu vērtībā, kā arī dzelzceļa saimniecībā izmantotais ritošais sastāvs. Smagi cieta viss dzelzceļa tīkls, īpaši Rīgas — Krustpils — Daugavpils līnija, kas trīs kara gadus atradās tiešā frontes līnijas tuvumā. Vairākas līnijas kara laikā tika iznīcinātas, uzspridzināti visi lielie tilti, stacijas, nopostīti arī ūdenstorņi un depo. Taču stacija tika atjaunota gandrīz iepriekšējā apjomā. Pēc Otrā pasaules kara stacijas uzgaidāmās un dienesta telpas tika iekārtotas kādā sabiedriskā telpā stacijas laukumā un sākās jaunas stacijas ēkas būve, kas tika pabeigta 1954. gadā. Šī stacijas ēka ir divstāvu mūra celtne, kas saglabājusies līdz mūsdienām.

1929. gadā dzelzceļa stacija tiek pievienota Krustpils pilsētai. 1941. gada 14. jūnijā Krustpils stacija kļūst par deportācijas centrālo vietu. Šeit tiek savestas represētās ģimenes no plašas apkārtnes un iesēdinātas vagonos. Kopumā no Krustpils un Jēkabpils pilsētām izsūta 150 cilvēkus. Ešelons tiek formēts vairākas dienas, lai 57 vagoni vēlāk dotos ceļā no Krustpils stacijas uz Sibīriju. 1949. gada 25. martā no Krustpils stacijas arī notika iedzīvotāju deportācija lopu vagonos uz Sibīriju.

Avots: wikipedia.org