Apraksts
Garākās klintis Latvijā, kas vijas vairāk kā 2,5 km gar Daugavu. Augstums virs ūdens līmeņa – vairāki metri. Daugavā šajā posmā ir Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) ūdenskrātuves uzpludinājums, un bijušā (līdz 40 m dziļā) kanjona klintis šobrīd ietver upi kā nepieejamas 2–4 m augstas sienas. 2022. gada ģeovieta.
Klintis veido no senās devona jūras nogulumiem veidojušies ieži – gan plātņaini, gan kavernozi dolomīti, kas ietver fosilās atliekas un interesantus minerālus veidojumus.
Vertikālās kraujas ir šodienas Latvijas ainavai neparastas un izcili ainaviskas. Tajās kāpt ir bīstami, vislabāk tās aplūkojamas no upes puses – braucot ar laivu vai ziemā no ūdenskrātuves ledus.
Klintis iespējams apskatīt ar ūdens transportiem - laivu, SUP dēli, kanoe. Apskates tūres organizē "Sēlijas laivas" un "Kajaku mafija".
Krustalīča taka.
Krustalīča klintis daļēji iespējams aplūkot arī dodoties pa taku gar Daugavas krasta aizsargjoslu. Takas sākums pie Zvejnieklīča stāvlaukuma GPS: 56.584948, 25.643296., jādodas pa kreisi.
Taka ved pa Daugavas krasta aizsargjoslu. Apmēram pēc 1 km ir 100 m bieza meža posms, bet pēc tā taka turpinās līdz pat pirmajām mājām. Pa ceļam apskatāmi bebra kunga nedarbi un 1. Pasaules kara ierakumi dolomītā. Atpakaļ jādodas pa valsts ceļu Nr.777 gar Pētera Barisona priedi.
Takas garums - aptuveni 5 km.
Vietām taka iet ļoti tuvu Daugavas malai tāpēc pārgājienā neieteiktu doties ar maziem bērniem.
Ņem vēra - to ko ienesi mežā, to arī iznes.