Apraksts
Dzirkaļu pilskalns atrodas Jēkabpils novada Kūku pagastā pusotra km uz DR no Kūku stacijas pie Krustpils-Rēzeknes dzelzceļa stacijas. No pilskalna uz dienvidiem turpinās kalnājs, atdalīts ar plašu purvainu ieleju. Purvs izcēlies kādreizējam ezeram aizaugot.
Senais nocietinājums ierīkots kādā kalna atzarā, kas krauji izbeidzas pret purvaino zemieni. Pilskalna plakumam ir aptuveni 7 m liels kritums. Ziemeļu nogāze, kas vērsta pret purvaino zemieni ir 14 m augsta, papildus nocietināta ar terasi. No dienvidu puses pilskalns norobežots ar dziļu pārrāvuma grāvi un ap pusotru metru augstu mākslīgi uzbērtu valni, kas vēl ar vienu grāvi atdalīts no pilskalna plakuma.
Dzirkaļu pilskalns nav minēts agrajos Latvijas pilskalnu reģistros.
Ar teikām apvīts arī kāds avots Dzirkaļu pilskalna tuvumā. Šajā avotā esot nogremdēta naudas muca, kuru varot izdabūt ārā tikai tad, ja ap avotu trīs reizes apved baltu vērsi.
Reiz Dzirkaļu sādžinieki nolēmuši naudu no avota izdabūt, aizņēmušies tuvējos ciemos baltu vērsi un veduši ap avotu. Pirmo reizi apveduši – nekas, otro reizi – parādījušies vilki. Kā trešo reizi veduši – tā vilki lopam metušies virsū un sākuši to plēst. Dzirkalieši aizlienēto vērsi nav ļāvuši vilkiem saplosīt, tāpēc naudas muca tikai pacēlās , bet tūdaļ arī ievēlusies avotā iekšā. Tikai stīpa avota malā vien palikusi, kas mucai veļoties nokritusi.
Pilskalna rietumos esošo kalnu dēvē par Baznīcas kalnu. Iespējams, ka te ir arī senā Dzirkaļu pilskalna iedzīvotāju kulta vieta . Jautājums par laiku, kad pilskalns ticis apdzīvots, nav vēl pilnībā noskaidrots. Var pieņemt, ka pilskalns attiecas uz mūsu ēras pirmo gadu tūkstoti.
Ne viena vien Latvijas senā pilskalna tuvumā sastopams vietvārds “Dzirkaļi” vai tam līdzīgs nosaukums. Varbūt tas skaidrojams ar to, ka pilskalnos kā amatniecības centros izgatavoja arī rokas dzirnavu akmeņus, kas Latvijā ieviesās ar m.ē.11.gs. Amatniekus, dzirnakmeņu izgatavotājus, sauca par dzirkaļiem, no tā arī izcēlās “Dzirkaļu” nosaukums.