Apraksts

Daugavas posmā no Līvāniem līdz Zeļķiem, aptuveni 40 km garumā, ir saglabājies krāčains posms - sastopamas vismaz 10 krāces, tai skaitā viena no Latvijas spēcīgākajām krācēm - Baltā krāce. 
Šajā posmā sākotnēji mierīgais Daugavas tecējums kļūst arvien straujāks un krāčaināks. 

Vilnīšu (arī Veiguru, Dubku) krāces. Aptuveni 300 m gara krāce pir Dreģu salām. Krāces sākumā dolomīta slieksnis pāri visai upei, tad tuvāk kreisajam krastam seko straujteces dolomīta padziļinājumā, kur koncentrējas viss upes plūdums. GPS: 56.405710, 26.096649

Luģenieku krāces. Ap 100 m gara krāce, tās sākumā dolomīta slieksnis ar stāvvilni tuvāk kreisajam krastam, tad straujtekas ar haotiskiem viļņiem.
Otrā pasaules kara laikā krievu karaspēks bija jau aizvirzījies līdz Rīgas pievārtei, bet saspridzināto tiltu un dzelzceļu dēļ bijusi apgrūtināta karaspēka apgāde. Kādam augstākam komandierim radusies doma kara materiālus piegādāt uz baržām lejpus pa Daugavu, taču nezināšanas dēl Luģenieku krāci lielākā daļa kuģotāju esot šķērsojusi nepareizā vietā un uzsēdušies uz sēkļa. Pie tam tik pamatīgi, ka neesot varējuši dabūt nost, un ar straumi liela daļa transportējamā aizskalota prom. GPS: 56.445344, 26.055751

Klaukavas krāce. Ap 150 m gara krāce, krāces sākumā tuvāk upes labajam krastam dolomīta slieksnis ar stabilu stāvvilni, tad straujtekas ar haotiskiem viļņiem. Klaukavas krāču nosaukums cēlies no labajā krastā esošā kroga. Tā nosaukuma izcelsme ir visai briesmīga. Reiz tajā krogā iegājis kāds garāmbraucējs, kas vēlāk pazudis bez vēsts. Ļaudis klusām esot runājuši: “Klau, kāva”. Vēlāk, rokot aku, atrastas mirstīgās atliekas. No tā arī cēlies nosaukums. GPS: 56.437280, 26.067122

Dreimaņu un Circeņu krāces. Nelielas krāces pie Pungas salas. GPS: 56.460821, 26.020493

Kumiņš. Daugavas straume aiz Fogtas salas atduras pret Gļinovkas krācēm, kas ir dabīgs šķērslis , un daļa ūdens sitās cauri spraugai starp abām salām, radot fenomenu, ka Daugava plūst atpakaļ. Laukakmeņu krāvuma tipa krāces, kas Daugavā ir reti sastopamas. GPS: 56.469306, 25.940456

Gļinovkas krāces. Ap 200 m gara krāce, tās sākumā dolomīta slieksnis ar stāvvilni tuvāk kreisajam krastam, tad straujtekas ar haotiskiem viļņiem.
Daugavas galvenās plūsmas vieta gar labo krastu. Nosaukumu devuši plostnieki, vadoties pēc mālainā krasta. Aiz krāces upē ir dolomīta izcilnis apmēram 1m3 lielumā. Vasaras mazūdens periodā zinātāji uz tās var nostāties. No malas rodas iespaids, ka cilvēks stāv virs ūdens. GPS: 56.472779, 25.931399

Gārdes (Roškas) krāce. Apmēram 200 m gara un redzama no Kaupres pilskalna. Izteikta pie labā krasta. GPS: 56.479448, 25.921065

Pilāta krāce jeb Šarovka. Kritums ap 30 cm. Ar šo krāci iesākas bīstamāko krāču posms. GPS: 56.506755, 25.850465

Kaļina, Kaļinas sēklis. Ap 500 m gara krāce, tās sākumā straujteka un līkums, tad gluda un ātra straume. Būtu vēlams ūdens transportlīdzekli vadīt starp zāļaino sēkli un Griezeņa atvaru, kas atrodas pie salas stūra. GPS: 56.505972, 25.852412

Baltā krāce (arī Treks, Baltais Gulbis). Dolomīta slieksnis, visā upes platumā veidojas mucu (veltņveidīgi viļņi) un stāvviļņu josla, kas atdalīta ar vairākām mēlēm, kam seko straujteka ar haotiskiem viļņiem un upes plūdums koncentrējas tuvāk kreisajam krastam. Spēcīgākā Latvijas krāce.  GPS: 56.511599, 25.836875

Prižu (Prikažas) krāce. Pēdējais krāču posms pirms Pļaviņu HES ūdenskrātuves uzpludinājuma. Ja ūdenskrātuvē ūdenslīmenis augsts, tad šī krāce var būt appludināta. Krāces struktūru veido sīki viļņi. GPS: 56.519671, 25.829565

Pečiņas krāce – lielākā krāce Prižu krāču kaskādē. Atrodas visas upes platumā. Ūdens krīt pa dolomīta trepi pašā upes vidū, atstājot šauru dziļvagu, pa kuru var izbraukt ar laivām. GPS: 56.522358, 25.823278

Ozolgrūbiņa – pēdējā šobrīd esošā pastāvīgā krāce Daugavā, arī tā atrodas Pļaviņu HES ūdens līmeņa izmaiņu iespaidā. Krāce daļēji aizņem upes platumu un ir samērā lēzena. GPS: 56.523001, 25.822732

Iepazīsti Daugavas krāces, dodoties laivu braucienā - Daugavas ceļš.