Apraksts
Ierašanās bijušajā Asares muižas teritorijā ir ceļošana laikā. Te vienkopus ir aplūkojamas vairākas muižas laika ēkas - baznīca, kungu mājas (pils) drupas ar pazemes ejām, dārznieka dzīvojamā māja, pārvaldnieka dzīvojamā māja.
Asares muižas pils celta 1749. gadā neogotikas stilā. Ap 1840. gadu muižai piebūvēja divus sānu rizalītus ar kāpienveida zelmiņiem. Ēkas dienvidu gals bijis sadalīts divos korpusos. Vienā no tiem bijis ziemas dārzs ar stikla jumtu, augušas palmas, turētas zelta zivtiņas.
Pilī 1919. gada vasarā atradās Augškurzemes partizānu pulka štābs.
Pils nodegusi 1927. gadā, kad tajā bijusi izvietota lauksaimniecības skola.
Asares muižas romantiskā stila dendroloģiskais ainavu parks veidots 18. gadsimtā. 19. gadsimta otrajā pusē parks paplašināts uz baznīcas pusi, daļēji izmantojot vēdekļveida principu – ar laucēm un eksotu koku grupām kulisēs. Tas ievērojams ar to, ka ir viens no trim Latvijas vecajiem parkiem, kura centrālā skatu perspektīva virzīta no pils uz baznīcas torni. Tajā var apskatīt 24 vietējās un 28 introducētās koku un krūmu sugas. Šeit aug tādi eksotiskie koki kā Sibīrijas baltegle, duglāzija, Pensilvānijas osis, Amūras vīnkoks, Švedlera kļava un citas sugas, kā arī divi dižkoki – liepas. Muižas parka teritoriju ieskauj laukakmeņu mūris.
Parka platība - 6,1 ha.
Vēsturiskie īpašnieki - Veisu dzimta (īpašumā no 1569. līdz 1748. gadam), Grinbergs-Altenbokums (īpašumā no 1748. līdz 1756. gadam), Holtejs (īpašumā no 1756. līdz 1832. gadam), Valteru-Vitenheimu dzimta (īpašumā no 1832. līdz 1920. gadam).