Apraksts
Sunākstes Baltā baznīca ir uzbūvēta uz augsta pakalna, no kura var tālu saskatīt Sēlijas ceļus.
Iesvētīta 1829. gadā. Tās altārgleznu "Kristus debesbraukšana" gleznojis vācbaltu mākslinieks J.L. Eginks 1844. gadā.
Te kalpojis Vecā Stendera mazdēls Johans Kristiāns Stenders, viņa dēls un mazdēls, kā arī padomju varas represētais mācītājs Zelmārs Cīrulis (1932-1944).
Baznīcas 100 gadu jubilejā uzstādīja baznīcas zvanu ar uzrakstu "Gods Dievam augstībā. Sunākstes draudze savai baznīcai 1926".
Baznīcā skatāma marmora plāksne ar I pasaules karā kritušo Sunākstes draudzes locekļu vārdiem un Lasmaņu dzimtas sarūpētā akmenī kaltā plāksne, kas veltīta 1941. gada 14. jūnijā no Sunākstes draudzes uz Sibīriju izvesto piemiņai.
Reizē ar Trešo atmodu, sākās baznīcas atjaunošanas darbi. 1991.g. arhibīskaps Kārlis Gailītis vadīja pirmo dievkalpojumu. Vecā Stendera 275 gadu atcerei pie baznīcas atklāja piemiņas akmeni mācītājam, literātam un valodniekam Gothardam Frīdriham Stenderam (1714-1796)
Iesvētīta 1829. gadā. Tās altārgleznu "Kristus debesbraukšana" gleznojis vācbaltu mākslinieks J.L. Eginks 1844. gadā.
Te kalpojis Vecā Stendera mazdēls Johans Kristiāns Stenders, viņa dēls un mazdēls, kā arī padomju varas represētais mācītājs Zelmārs Cīrulis (1932-1944).
Baznīcas 100 gadu jubilejā uzstādīja baznīcas zvanu ar uzrakstu "Gods Dievam augstībā. Sunākstes draudze savai baznīcai 1926".
Baznīcā skatāma marmora plāksne ar I pasaules karā kritušo Sunākstes draudzes locekļu vārdiem un Lasmaņu dzimtas sarūpētā akmenī kaltā plāksne, kas veltīta 1941. gada 14. jūnijā no Sunākstes draudzes uz Sibīriju izvesto piemiņai.
Reizē ar Trešo atmodu, sākās baznīcas atjaunošanas darbi. 1991.g. arhibīskaps Kārlis Gailītis vadīja pirmo dievkalpojumu. Vecā Stendera 275 gadu atcerei pie baznīcas atklāja piemiņas akmeni mācītājam, literātam un valodniekam Gothardam Frīdriham Stenderam (1714-1796)